trešdiena, 2016. gada 9. marts

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no vairākām daļām. Algas nodoklis tiek maksāts no maksātāja mēneša apliekamajiem ienākumiem, to aprēķina un maksā darba devējs. Nodoklis par ienākumiem, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodoklis no citiem ienākuma avotiem jāmaksā saimnieciskās darbības veicējiem. Nodoklis par ienākumu jāmaksā akciju, kapitāla daļu, paju, ieguldījumu personālsabiedrību, ieguldījumu fondu apliecību un citu vērtspapīru īpašniekiem. Par parādzīmju, noguldījumu sertifikātu, komercsabiedrību emitētu īstermiņa parāda instrumentu un citu naudas instrumentu, kas tiek tirgoti naudas tirgos, vērtības pieaugumu, arī jāmaksā nodoklis par ienākumu. Nekustamo īpašumu pārdevējiem un pircējiem, par intelektuālo īpašumu un ieguldījumu zeltā un citos dārgmetālos, kas ir darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā, jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka procentuālo ienākuma nodokļa lielumu. Piemēram, no gada apliekamā ienākuma jāmaksā 23 %, ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, tiek aplikts ar 10 %, kapitāla pieaugums – 15 % ienākuma nodokļa.

Pastāv diferencēts neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi. Atvieglojumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā pienākas tiem, kuru aizgādībā ir nepilngadīgi bērni, mazbērni, brāļi vai māsas, bērni līdz 24 gadu vecumam, kuri apgūst vispārizglītojošo, profesionālo vai augstāko vai speciālo izglītību, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, ja tie ir nestrādājoši.

trešdiena, 2016. gada 2. marts

Cik paliek no algas pēc nodokļiem?

Ja uz papīra alga tuvojas tuvu 1000 eiro, tad tas neko daudz nenozīmē, jo visiem ir jāmaksā nodokļi, lai pabarotu valsti. Turpinājumā nepatīkamā daļa - algas pēc nodokļiem un nedaudz par EU algām.

Ja šo skaitli tagad parādītu attīstītām valstīm Eiropā, tad Latvija būtu viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropas savienībā. Jo no neto algas, kas ir 779 un veido lielisku statistiku Latvijai, strādniekam pašam paliek 390 ar ko ir jānomaksā īre, kas Latvijā ir ne mazāk kā 200 EUR, ja nu vienīgi viņš dzīvo ļoti trūcīgā komunālajā dzīvoklī, tad vēl ziemā ir apkure, elektrība, ūdens, gāze, apsaimniekošana, internets, telefona rēķins, kas kopā sastāda ziemā vidēji 250 EUR un vasarā vidēji 100 EUR, tad veicot vienkāršu matemātiku, strādniekam ziemā ir jāsamaksā 450 EUR rēķinos ar algu tikai 390 EUR, bet savukārt vasara 350 EUR, kas nozīmē to, ka ar tik mazu algu nevar izdzīvot. Tiesa gan par rēķiniem PVN jau ir atņemts, kas mazliet samazina rēķinu ziemā par aptuveni 50 EUR un vasarā par 20 EUR. Tomēr tas nemaina faktu, ka patērētājam ir vel jānodrošina sevi ar sadzīves precēm, apģērbu, ēdienu, medicīnas izdevumiem un dažādiem sociālajiem izdevumiem. Ņemot vērā to, ka patērētājam nav automašīna un ir diezgan trūcīgs dzīvoklis, viņam vēl nav iespējas ne normāli atļauties paēst, ne arī veikt sev kārtīgu medicīnas aprūpi kaut vienkārši aizejot pie zobārsta. Tieši tāpēc, dēļ samērā zemajām algām, daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlās īrēt dzīvokļus kopīgi. Parasti divatā, trijatā vai pat četratā, tas atkarīgs no tā, cik istabas dzīvoklī kopā.